Sporta treniņos varēs pulcēties līdz 25 personām
Sporta treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus, tomēr būs jāievēro savstarpēja divu metru distance, liecina valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Organizēti sporta treniņi tiks atļauti, ievērojot, ka treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.
Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.
Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.
Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.
Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Savukārt attiecībā uz sporta zālēm ceturtdienas preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka sporta nodarbības iekštelpās ir ierobežotas līdz trīs stundām un uz tām attiecas arī maksimālā cilvēku skaita ierobežojums.
Nodrošināt cilvēku skaita ierobežojumu ievērošanu iekštelpu nodarbības nevajadzētu būt problemātiski, tāpat kā arī dezinfekcijas pasākumu ievērošana nesagādātu īpašus izaicinājumus, uzskata ministre.
Viens no pasākumiem, kurus sporta klubi varētu potenciāli ieviest, pēc ministres paustā, ir pierakstu sistēma, pēc kura varētu kontrolēt apmeklētāju daudzumu iestādē.
Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka līdz šim Latvijā ir konstatēts tikai viens gadījums, kad sporta aktivitāšu laikā notikusi inficēšanās ar Covid-19.
Tomēr, raugoties no epidemioloģiskā viedokļa, pastāvošos inficēšanās draudus var novērst, tikai vajadzētu pievērst papildu uzmanību koplietošanas telpām, piemēram, dušām un ģērbtuvēm.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja priekšlikumus ārtelpu sporta bāzu pieejamības veicināšanai, proti, nosacījumus, pie kuriem būtu iespējama pulcēšanās ārtelpu sporta norišu vietās, piemēram, stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, citās ārtelpu sporta bāzēs, kā arī uz ūdens, neievērojot ierobežojumu par ne vairāk kā divu personu pulcēšanos.
Iepriekš gan IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs informēja, ka pamazām jāatsāk organizēt treniņnodarbības ārā, tāpēc IZM dokumentos iekļāvuši normu, kas paredzētu, ka tās varētu notikt līdz 13 personu grupās, taču tas neattiecoties uz profesionālajām komandām. Vienlaikus minētā norma paredzētu, ka jauniešiem jābūt vecākiem par 10 gadiem.
Severs iepriekš atgādināja, ka arī šobrīd ārtelpu sporta norišu vietu darbība nav pārtraukta, tomēr vispārējie pulcēšanās noteikumi ir attiecināmi arī uz pulcēšanos ārtelpu sporta norišu vietās.
Kā ziņots, līdz 9.jūnijam Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
