Vrubļevskis: Informācijas trūkums Brokas lietā rada draudus ziedojumu piesaistei sporta organizācijām

Informācijas trūkums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā saistībā ar iespējamu kukuļošanu iesaistīta Latvijas Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka, rada draudus ziedojumu piesaistei sporta organizācijām, aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Šodien norisinājās LOK Sporta komisijas sēde, kur federāciju vadības pārstāvji esot pauduši lielu satraukumu par situāciju saistībā ar Broku. Sanāksmē vairāku federāciju pārstāvji pauduši, ka radušies pirmie signāli, ka ziedotāji var atteikties ziedot sporta organizācijām, apgalvoja Vrubļevskis.

Federācijas ir satrauktas, ka minētā situācija kalpojot par nepārprotamu negatīvu signālu sportu atbalstošām valsts amatpersonām līdzdarboties sporta federāciju vadībā, kā arī uzņēmējiem atbalstīt sporta federāciju darbību.

Sporta federāciju vadītāji plāno vērsties pie KNAB ar lūgumu precizēt notiekošo. Lai nodrošinātu sporta federāciju efektīvu darbību un pārvaldību, nepieciešams skaidrojums par esošo likumu traktējumu, lai, jau tā sportam ierobežotā finansējuma apstākļos, iedrošinātu uzņēmējus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas sporta jomā līdzdarboties vēl aktīvāk, uzsver organizāciju pārstāvji.

Vrubļevskis uzskata, ka šādi gadījumi vēlāk var tikt izmantoti kā argumenti, lai runātu, ka kopējā sistēma nav laba. "Mūsuprāt, ir nepietiekami daudz informācijas, lai mēs varētu runāt ar saviem sponsoriem un nomierināt satrauktos prātus, ka tā nav sistēmiska lieta, bet ka tā ir lieta, kas saistīta ar amatpersonu tiešajiem pienākumiem. Ja federācijas vadītājs, kurš rūpējas par savu sporta veidu, pēc tam tiek vainots par finansējuma piesaisti sporta veidam, tas nav īsti saprotams," sacīja LOK prezidents.

Viņš uzsvēra, ka sporta organizācijas līdz šim izvairījušās no politisku simpātiju vai antipātiju izrādīšanas, taču tagad publiskajā telpā, viņaprāt, tiek analizētas katras sporta organizācijas vadītāja politiskās simpātijas vai antipātijas. "Nav skaidrs mērķis un uzstādījums, kāpēc sporta organizācijas vadītājam kādam būtu jāatskaitās, kādai partijai viņš simpatizē," teica Vrubļevskis.

"Ja tiešām savtīgiem mērķiem grib izmantot savu stāvokli sporta organizācijā, par to es būtu ļoti nosodošs un gribētu norobežoties. Uzskatu par nepieņemamu izmantot stāvokli sporta organizācijā mērķtiecīgu interešu īstenošanai," uzsvēra Vrubļevskis, vienlaikus piebilstot, ka patlaban nav vismaz publiski zināmu pierādījumu par to, ka Latvijas Biatlona federācijai ziedotā nauda izlietota kādiem citiem mērķiem.

Kā ziņots, KNAB pirmdien Broku, kā arī ar būvfirmu "Skonto būve" saistītos uzņēmējus Rāvi un Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Trešdien visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas "Skonto būve" daļu, bet Milleram - 5%, liecina "Firmas.lv" informācija.