Tiks izvēlēts Roges pēctecis SOK prezidenta amatā

Pēc 12 gadu darba no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta posteņa nokāps Žaks Roge, bet par viņa pēcteča vietu jaunā prezidenta vēlēšanās spēkosies vācietis Tomass Bahs, sporta leģenda Sergejs Bubka no Ukrainas un vēl četri amata tīkotāji.

Otrdien, 10.septembrī, pēc 12 gadu darba no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta posteņa nokāps Žaks Roge, bet par viņa pēcteča vietu jaunā prezidenta vēlēšanās tajā pašā dienā spēkosies vācietis Tomass Bahs, kurš tiek uzskatīts par galveno favorītu, sporta leģenda Sergejs Bubka no Ukrainas un vēl četri amata tīkotāji.

Pašlaik 71 gadu vecais beļģis Roge par SOK prezidentu kļuva 2001.gadā. Toreiz viņš amatā nomainīja spāni Huanu Antonio Samaranču, kurš savus pienākumus pildīja kopš 1980.gada. Roges vadībā SOK centusies kļūt pieejamāka attīstības valstīm un mazināt tās birokrātisko Olimpisko spēļu rīkošanas fonu, kas ļautu uz zīmīgā notikuma uzņemšanu pretendēt arī mazāk attīstītām valstīm un pilsētām.

Amatā pavadot 12 gadus, Roge vairs nav tiesīgs pretendēt uz jaunu termiņu, tāpēc par viņa darba turpinātāju tiks lemts Riodežaneiro paredzētajā SOK sesijā. Jaunais prezidents kļūs par devīto SOK vadītāju.

Jau ilgus gadus kā visreālākais Roges pēctecis tiek uzskatīts 59 gadus vecais organizācijas viceprezidents Tomass Bahs no Vācijas, kurš pašlaik ir arī Vācijas Olimpiskās komitejas vadītājs. Par galveno pretendentu Bahs, kurš pilda darba pienākumus arī Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), tiek uzskatīts arī pašlaik.

Bahs 1976.gadā Monreālā izcīnīja Olimpisko zelta medaļu paukošanā, bet 1991.gadā viņš kļuva par SOK biedru, vēlāk trīs reizes uzņemoties SOK viceprezidenta pienākumus. Viņš allaž sevi pasniedzis kā sportistu tiesību aizstāvi, turklāt 1980.gadā pirms vēsturiskā Olimpiādes boikota tieši Bahs bija Rietumvācijas delegācijas galvenais runasvīrs.

Bahs ir uzsvēris, ka Olimpisko spēļu rīkošanai jābūt ērtai un pieejamai pēc iespējas plašākam valstu pulkam. Pēc viņa vārdiem, ir jāspēj apturēt nemitīgā Olimpiādes uzņemšanas izmaksu kāpšana. Zināmus draudus Baha kandidatūrai rada nesenie plašu rezonansi ieguvušie pētījumu rezultāti par sistemātisku dopinga lietošanu Rietumvācijas sportā, taču Bahs uzsver, ka pats personīgi šo pētījumu ir pieprasījis. Viņš uz SOK prezidenta amatu kandidē pirmo un, visticamāk, vienīgo reizi.

Ja SOK prezidenta likteni noteiktu kandidāta atpazīstamība publiskajā telpā, par uzvarētāju noteikti kļūtu leģendārais ukraiņu kārtslēcējs Sergejs Bubka, tomēr par viņa spējām pildīt amata pienākumus pastāv plaša nepārliecinātība. Dominē uzskats, ka Bubka pagaidām vēl ir pārāk nepieredzējis sporta funkcionāra statusā.

Karjeras laikā Bubka sešas reizes pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, 1988.gadā izcīnīja Olimpisko zeltu un 35 reizes laboja pasaules rekordus. Bubkam joprojām pieder pasaules rekordi stadionā un telpās, kas uzstādīti attiecīgi 1994. un 1993.gadā. Pašlaik 49 gadus vecais Bubka ir Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents un SOK biedrs.

Savās runās ukrainis vislielāko uzsvaru licis uz pasaules jaunatnes sporta reorganizāciju un vēlmi piesaistīt sportam pēc iespējas lielākas jauniešu masas. Savā kandidatūrā viņš bieži izmantojis Nelsona Mandelas frāzi "sportam piemīt spēks mainīt cilvēku dzīves".

Tāpat uz prestižo amatu kandidē baņķieris no Puertoriko Ričards Karions. Pašlaik 60 gadus vecais Karions ir kādreizējais SOK valdes loceklis, bet kopš 2002.gada viņš atbild par SOK finanšu komisijas darbu. Atšķirībā no saviem konkurentiem, Karions dzīves laikā nav bijis cieši saistīts ar sportu.

Kariona kandidatūrai par labu spēlē plašās zināšanas biznesā un ekonomikā, kas ir ļoti svarīgs faktors globālās ekonomiskās krīzes kontekstā. Viņš SOK darbojas jau kopš 1990.gada, bet 2004.gadā nesekmīgi aizstāvēja Puertoriko galvaspilsētas Sanhuanas centienus iegūt Olimpisko spēļu rīkošanas tiesības. Pirms vēlēšanām viņš bija pirmais no sešiem kandidātiem, kurš publiski nosodīta Krievijas pieņemto "antigeju" likumu.

Tieši Karions vislielākajā mērā ir atbildīgs par panākto vienošanos ar ASV raidorganizāciju NBC par Olimpisko spēļu translēšanas tiesībām, kas SOK kasē iepludinājis vairāk nekā četrus miljardus dolāru. Viņš gan tiek vērtēts kā ļoti noslēgts cilvēks, kuru liela daļa SOK biedru personīgi pat nepazīst, tāpēc cerēt uz viņu atbalstu Karionam būs grūti.

Ceturtais kandidāts uz Roges pēcteča vietu ir Singapūras Olimpiskās komitejas viceprezidents Ngs Sers Miangs. Pašlaik 64 gadus vecais diplomāts un uzņēmējs tiek uzskatīts par balsojuma "tumšo zirdziņu", jo gadu gaitā iemantojis plašu atzinību SOK iekšienē. Komitejas biedrs viņš ir kopš 1998.gada, bet kopš 2009.gada pilda tās viceprezidenta pienākumus.

Kādreiz nodarbojies ar burāšanu, kas bija arī Roges iecienītais sporta veids, Ngs Sers Miangs pašlaik ir Singapūras vēstnieks Norvēģijā. Kļūstot par pirmo SOK prezidentu no Āzijas, viņš sola SOK vadībā ieviest jaunu un svaigu skatījumu.

Nga Sera Mianga kandidatūras uzruna SOK biedriem plaši tika nodēvēta par blāvu, taču kopš tā laika viņa akcijas ir cēlušās, kas Singapūras pārstāvi padara par salīdzinoši reālu pretendentu uz amatu. Kopā ar Karionu viņi abi tiek uzskatīti par reālākajiem Baha konkurentiem.

Tāpat uz prezidenta posteni cer jurists no Šveices Deniss Osvalds. Viņš kā airētājs piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs, 1968.gadā tiekot pie bronzas medaļas, bet kopš 1989.gada ir Starptautiskās Airēšanas federācijas (FISA) prezidents. Tāpat Osvalds ieņēmis vairākus augstus amatus SOK uzbūvē, kur darbojies kopš 1991.gada.

Pašlaik 66 gadus vecais Osvalds savā kandidatūrā uzsvaru liek uz jaunu sporta veidu pievienošanu Olimpisko spēļu programmai. Viņš to vēlas panākt, samazinot pašreizējo sporta veidu disciplīnu skaitu. Plaši tiek uzskatīts, ka šveicietim nav izredžu iegūt SOK biedru atbalstu.

Visbeidzot, sestais iespējamais jaunais SOK prezidents ir Starptautiskās Amatieru boksa asociācijas (AIBA) prezidents Cinku Vu no Taivānas. Augstu vērtētais arhitekts AIBA vada pēdējos septiņus gadus, šajā laikā ļoti strauji ceļot asociācijas prestižu.

Vu panākumu sarakstā tiek minēta korupcijas apkarošana, sieviešu boksa nogādāšana līdz Olimpisko spēļu slieksnim un daudzu kompromisu panākšana ar boksa lielvalsti Kubu, kas savas komunistiskās ideoloģijas dēļ bieži atsākās sadarboties ar sporta federācijām.

Pašlaik 66 gadus vecais Vu SOK darbojas kopš 1988.gada, šajā laikā iegūstot erudīta funkcionāra slavu.

Jaunajam SOK prezidentam tiks uzticēts darba termiņš līdz 2020.gadam, pēc kura būs iespējams tikt pie papildu četru gadu termiņa.

Tāpat SOK sesijas laikā šajā sestdienā no Stambulas, Madrides un Tokijas vidus tiks izvēlēta 2020.gada vasaras Olimpisko spēļu pilsēta, bet svētdien balsojumā par vienu brīvo vietu Olimpisko spēļu programmā, sākot no 2020.gada, spēkosies cīņas, beisbola un softbola apvienotā kandidatūra, kā arī skvošs.