Sporta bāžu atjaunošanas plāni aizstāj nacionālā stadiona vīziju
"Daugavas" stadiona teritorijā modernu sporta kompleksu varētu izveidot līdz 2020.gadam, piesaistot 40 miljonu eiro Eiropas fondu naudas.
Rīgā ir iespēja izveidot divas modernas sporta bāzes, kas būtu piemērotas futbolam vai Deju svētku vajadzībām, taču jauna nacionālā stadiona izveidošana tuvākajos gados nav reāli sasniedzams mērķis, pirmdien pauda Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" diskusijas dalībnieki. Latvijas Futbola federācija (LFF) ir pārliecināta par jauna futbola stadiona radīšanu, savukārt "Daugavas" stadionā ar Eiropas fondu atbalstu varētu tapt vairākiem sporta veidiem piemērots komplekss.
Uz Latvijas simtgadi var cerēt sagaidīt tikai pašreizējā "Daugavas" stadiona sakārtošanu, teica arhitekts un kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe. Realizēt "Daugavas" stadiona renovācijas projektu līdz 2018.gadam būtu ļoti sarežģīti, jo pašlaik nav saskaņota tehniskā projekta, un ilga būs arī iepirkumu gaita. Turklāt Eiropas fondu naudas piesaistīšana būs saistīta ar papildu sarežģījumiem specifisko nosacījumu dēļ.
"Daugavas" stadiona teritorijā modernu sporta kompleksu varētu izveidot līdz 2020.gadam, piesaistot 40 miljonu eiro Eiropas fondu naudas un pievienojot valsts līdzfinansējumu septiņu miljonu eiro apmērā.
Eiropas nauda jāapgūst līdz 2020.gadam, bet valsts budžets 2015.gadam ir trūcīgs, un uz finansējumu investīcijām var cerēt tikai nākamajos gados, paskaidroja Dripe. Līdz šim valsts budžetā nav paredzēti izdevumi 125 hektāru plašās "Daugavas" stadiona teritorijas attīstībai.
Turklāt Eiropas fondu apgūšana būs arī birokrātiski sarežģīta, jo vienam projektam var piesaistīt ne vairāk kā piecus miljonus eiro, tādēļ viss pieteikums jāsadala daudzos mazos fragmentos, atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Turklāt Eiropas nauda paredzēta nevis sporta infrastruktūrai, bet degradētu teritoriju atjaunošanai. IZM arī neuzskata "Daugavas" stadionu par prioritāru, jo vispirms vēlas sakārtot citas bāzes, piemēram tenisa centru "Lielupe" un Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi.
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers ir pārliecināts, ka "Daugavas" stadionā jārod vieta vismaz trijiem sporta veidiem - futbolam, vieglatlētikai un hokejam, un sporta bāzes ieceres metā ir paturētas prātā arī citu sporta federāciju ieceres.
Savukārt Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons nešaubās, ka LFF līdz 2017.gada aprīlim Rīgā uzbūvēs jaunu futbola stadionu pašreizējā Latvijas Universitātes stadiona vietā.
LFF amatpersonas ir pārliecinātas, ka "Daugavas" stadiona jaunais projekts tik drīz neīstenosies, bet futbola valstsvienībai vajadzīga jauna arēna, jo "Skonto" stadions pēc 2016.gada rudens vairs nedarbosies. Jaunajā futbola stadionā skatītāju ietilpība būs pietiekama gandrīz visām valstsvienības spēlēm, tādēļ arī LFF interese par nacionālā stadiona tapšanu nav prioritāra.
Dripe uzskata, ka sporta sabiedrībai atšķirībā no kultūras ļaudīm ir pietrūcis vienotības, lai panāktu nozīmīga liela projekta īstenošanu. Tomēr līdz 2020.gadam ar vienotu pieeju un Eiropas fondu atbalstu varētu izveidot valsts mērogā nozīmīgu sporta bāzi, kas gan nebūtu nacionālā stadiona mērogā.
