Pēc ārkārtējās situācijas beigām plāno atļaut sporta sacensības ar ierobežotu personu skaitu

Pēc ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar ierobežotu personu skaitu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

Ziņojumā minēts - pašlaik plānots, ka pēc iespējamās ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar ierobežotu personu skaitu - līdz 50 personām iekštelpās un līdz 200 personām ārtelpās bez skatītājiem.

Tāpat esot plānots, ka gan sporta sacensību, gan treniņu laikā personas varēs neievērot divu metru distanci, turklāt nebūs ierobežojumu piedalīties par septiņiem gadiem jaunākām personām.

IZM ziņojumā akcentē, ka negatīvās sekas uz sporta nozari būs jūtamas ilgtermiņā, jo prognozējams, ka atsevišķi ierobežojumi saglabāsies vēl ilgstoši, kā arī būtiski varētu samazināties sporta organizāciju piesaistītais privātais finansējums.

Privātā finansējuma prognozētais samazinājums ir saistīts ar to, ka Covid-19 izraisīto seku dēļ uzņēmumiem būs jāpārstrukturē savas izmaksas, kā rezultātā ziedojumiem vai sponsorēšanai paredzētā izdevumu daļa būtiski samazināsies vai arī tiks izmantota tiešiem mārketinga izdevumiem, kas attiecīgi ietekmēs sporta organizāciju iespēju piesaistīt finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai, skaidrots ziņojumā.

Īpaši kritiski tas būšot lielajām sporta organizācijām, kuru ieņēmumu struktūrā piesaistītais privātais finansējums veido būtisku to ieņēmumu daļu.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz sporta nozari un nodrošinātu sporta nozares ilgtspēju, IZM apgalvo, ka esot plānots īstenot finansiālā atbalsta programmu, sniedzot atbalstu augstas klases sportam, sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, tautas un jaunatnes sporta programmām, paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī finanšu situācijas stabilizēšanai sporta nozares valsts kapitālsabiedrībās.

Tāpat ziņojumā pausts, ka, Latvijas ieskatā, galvenais izaicinājums ir riski un nenoteiktība saistībā ar vīrusa turpmāku izplatību, turklāt līdz ar sporta iespēju būtisku paplašināšanu cilvēki būs aktīvāki, tāpēc ir īpaši būtiski sporta nozarē nodrošināt visu nepieciešamo piesardzības pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu drošu sportošanu.

Papildus Latvija uzsver ienākumu zaudēšanu kā būtisku izaicinājumu sporta organizācijām. "Gandrīz divus mēnešus ilgā dīkstāve sporta zālēs, peldbaseinos un citos sporta infrastruktūras objektos, kā arī aizliegums organizēt sporta pasākumus ir būtiski negatīvi ietekmējusi organizāciju finansiālo stāvokli, tāpēc ir būtiski īstenot mērķtiecīgu finansiālā atbalsta programmu sporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai," pausts ziņojumā.

Tāpat 2.jūnijā, kad notiks otrā ES sporta ministru neformāla videokonference, IZM paudīs, ka Latvija uzskata, ka sadarbībā starp dalībvalstīm, ES institūcijām, sporta kustību un citām iesaistītajām pusēm jāapsver starptautisko sporta pasākumu pārdomāta plānošana nākamajiem diviem gadiem, lai īsā laika posmā novērstu lielu skaitu līdzīgu notikumu vai liela mēroga pasākumu vienlaicīgu norisi.

Latvijas pozīcija paredz, ka sadarbībā ar starptautiskām sporta organizācijām jāapsver finansiālais atbalsts lielo pasākumu plānotājiem un jāatrod mehānismi, kā samazināt finansiālos zaudējumus visām iesaistītajām pusēm. Mehānismi varētu ietvert zemākus organizācijas standartus, lai sporta kustība nākamos divus gadus varētu organizēt dažādus sporta pasākumus, veicot mazāk ieguldījumu un izpildot zemākus kritērijus pasākumu organizēšanā.

Tāpat Latvijas ieskatā ES līmenī būtu nepieciešams pastiprināt sportistu veselības pārbaudes liela mēroga pasākumos un profesionālajās līgās un izstrādāt vadlīnijas šīs darbības atbalstam.

Vienlaikus tiek norādīts, ka ir nepieciešami rīki un mehānismi, kas ļautu samazināt finansiālos zaudējumus no plānoto pasākumu organizēšanas un sporta spēļu organizēšanas, jo saistībā ar Covid-19 krīzi ir samazinājusies sporta patērētāju pirktspēja.

Ziņojumā arī teikts, ka, ņemot vērā to, ka dalībvalstis un ES jau ir sākušas darbu pie izejas stratēģijas, Latvija ierosina nākotnē izstrādāt krīzes vadlīnijas visai sporta kustībai ar daudzpakāpju risinājumiem un "kas būtu, ja" modeļiem.

Tajos varētu ietilpt norādes sporta nozarei attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, stabila izaugsmes plāna izstrāde ar finanšu prognozēm un risku analīze lieliem notikumiem un organizācijām.