Par centralizētas nacionālo sporta bāzu pārvaldības struktūras variantiem diskutēs līdz maijam

Par centralizētas nacionālo sporta bāzu pārvaldības struktūras variantiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un sadarbības partneri diskutēs līdz maijam, nolēmusi Latvijas Nacionālajā sporta padome.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis žurnālistiem pēc sēdes skaidroja, ka padome pieņēma LOK priekšlikumu noteikt termiņu līdz 10.maijam IZM ar iesaistītajām pusēm diskutēt un mēģināt pilnveidot pašreizējo centralizētas pārvaldības struktūras piedāvājumu. Vrubļevska ieskatā diskusijā būtu īpaši jāizdala Siguldas un Mežaparka sporta bāzes, kas tieši iesaistītas olimpiešu sagatavošanā.

Pēc priekšlikuma papildināšanas IZM to atkārtoti prezentēs Nacionālajā sporta padomē.

Vrubļevskis norādīja, ka patlaban bez precīziem datiem, aprēķiniem un pamatojuma diskusija īsti notikt nevarot. "Nevaru izdomāt argumentu pret vienu apgalvojumu, kurš nav pamatots," sacīja LOK prezidents. Līdz 10.maijam plānots sasaukt vairākas darba sanāksmes, kurās tiks pārrunāti iespējamie modeļa varianti, kā arī prezentēti aprēķini.

"IZM saka, ka apvienošanas rezultātā samazināsies administratīvās izmaksas - es patlaban redzu, ka šis apgalvojums neatbilst faktiskajai situācijai. Jāsēžas pie galda un jāsaprot, vai visi runājam par vienu un to pašu, jo patlaban runājam par nedaudz dažādām lietām - mēs vairāk runājam par sportisko programmu realizāciju un saturu, bet ministrija - par biznesa teorētiskām konstrukcijām," vērtēja Vrubļevskis.

Viņš pauda cerību, ka līdz 10.maijam ieinteresētās puses nonāks līdz kopsaucējam, par kuru padomē varēs spriest pēc būtības, izvairoties no situācijas, kad "diennakti pirms padomes sēdes saņemam ap 60 lappušu garu smalku un specifisku juridisku tekstu, lai par to spriestu pēc pāris stundām".

Ņemot vērā aso kritiku, ko Vrubļevskis par IZM piedāvājumu pauda LOK Ģenerālajā asamblejā pagājušajā nedēļā, patlaban LOK vadītāja ieskatā "nomierinājās", gan LOK, gan IZM. LOK līdz šim uztrauca sasteigtība, kādā IZM mēģināja virzīt šo ieceri, taču tagad iegūts laiks, lai saprastu, "par ko ir stāsts".

"Neizslēdzu, ka maijā priekšlikums par sporta bāzu apvienošanu tiks skatīts pavisam citā griezumā un, iespējams, citiem aprēķiniem, ņemot vērā reālo situāciju un sporta bāžu vadītāju viedokļus," teica Vrubļevskis, piebilstot, ka arī LOK ir savas idejas, ko piedāvāt diskusiju gaitā.

Par nacionālo sporta bāzu apvienošanu, veidojot centralizētu bāzu pārvaldības struktūru, vēl diskutēts par maz, taču tam jau ir redzami acīmredzami ieguvumi, atzina Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis pēc padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par visu valsts kapitālsabiedrību turpmāko pastāvēšanu, līdz ar to būs jāpieņem lēmums arī par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajām kapitālsabiedrībām - SIA "Sporta centrs "Mežaparks"", SIA "Tenisa centrs "Lielupe"", SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"".

Patlaban premjerministra ieskatā par iespējamo sporta bāzu apvienošanu bijis par maz diskusiju. Kučinskis sacīja, ka "IZM uzmetums, šķiet, dod pozitīvu efektu, un plusi un mīnusi būtu apskatāmi, taču, kā teica Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji, vēl nepieciešamas papildu diskusijas, jo, šķiet, kāds sapratnes posms ir pagājis garām".

"Neapšaubāmi, ka lielāka institūcija, vienlaikus saglabājot patstāvību esošajām bāzēm, dotu vairākus pozitīvus efektus, tostarp pieeju siltināšanas programmām, lielāku projektu naudas piesaisti," atzina Kučinskis, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā kapitālsabiedrības nav jāapvieno ar varu.

"Šis nav tas variants, kad ar varu kāds būtu jāpievieno vai jāņem nost," teica premjers, paužot cerību, ka līdz maija vidum iesaistītās puses spēs vienoties par optimālu rīcības variantu.

Kučinskis norādīja, ka sporta bāzu apvienošana neskarot ne kvalitātes pieauguma, ne arī reformēšanās nepieciešamības jautājumu. "Te ir runa par racionālāku līdzekļu izmantošanu un lielākām iespējām bāzei attīstīties," pauda premjers, atkārtoti uzsverot, ka bāzu apvienošana nav pašmērķis.

"Jāsaprot katras puses argumenti. Tagad radies iespaids, ka nav vēl bijusi pietiekoši plaša diskusija. Ieguvumi gan ir acīmredzami - varētu gan piesaistīt naudu, gan arī izmantot siltināšanas programmas," vērtēja Kučinskis.

Kā ziņots, IZM rosina apvienot tās pārvaldībā esošas četras nacionālās sporta bāzes, veidojot centralizētu pārvaldības struktūru un ietaupot līdzekļus.