Latvijas sporta nozares Memorands par sportu

Memorands Latvijas sporta nozares vārdā vienbalsīgi pieņemts Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas paplašinātās ārkārtas sesijas laikā, piedaloties Latvijas Olimpiskās komitejas locekļiem, Latvijas Sporta federāciju padomes biedriem – Latvijas Olimpisko un neolimpisko sporta veidu federāciju pārstāvjiem, kā arī pašvaldību vai to sporta organizāciju vadītājiem.

MEMORANDS PAR SPORTU

Sports un aktīvs dzīvesveids  uzlabo sabiedrības veselību un paaugstina dzīves kvalitāti.

Latvijas sportistu un komandu gūtās uzvaras saliedē sabiedrību, veicina patriotismu, motivē bērnus nodarboties ar sportu.

Fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ strauji pasliktinās skolas vecuma jauniešu veselība, stāja, daudziem veidojas liekais svars un zūd motivācija nodarbībām, turpretim sports ir efektīvs līdzeklis minēto problēmu novēršanai un nelabvēlīgu atkarību profilaksei jauniešu sociālā riska grupās.

Latvijas Olimpiskās komitejas programma “Sporto visa klase” apstiprina skolēnu, vecāku, pedagogu un pašvaldību pieprasījumu pēc sporta nodarbībām piecas reizes nedēļā pamatskolu 2., 3. un 4.klašu grupām.  

Ziedojumu ievērojamais samazinājums sportam pieprasa tūlītēju Saeimas un valdības rīcību sporta nozares pārvaldības un finansēšanas uzlabošanai un stabilizācijai. 

SPORTA NOZARE AICINA

1.  Noteikt sportu kā vienu no valsts prioritātēm veselu un stipru Latvijas patriotu izaugsmē.

2. Jaunatnes  sporta, tautas un studentu sporta, sporta klubu un federāciju atbalstam līdz 2020.gadam pilnveidot likumdošanu un īstenot  pasākumus  nozares finansēšanas stabilizācijai, t.sk., bet ne tikai:

2.1. samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 80% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par visu uzņēmuma peļņu;

2.2. no visiem iepriekšējā finanšu gadā uzņēmuma nomaksātajiem nodokļiem (kopējā nodokļu groza) atļaut ziedot sabiedriskā labuma organizācijām 3–5%, piemērojot atlaidi 75% apmērā no ziedotās summas.

3.  Izglītības un zinātnes ministriju:

3.1. sākot ar 2019./2020.mācību gadu, ieviest skolās trešo sporta stundu;

3.2. sākot ar 2020./2021.mācību gadu, izveidot finanšu atbalsta programmu pašvaldībām Latvijas Olimpiskās komitejas programmas “Sporto visa klase” pakāpeniskai realizācijai valsts mērogā;

3.3. sākot ar 2019./2020.mācību gadu, noteikt piemaksu sistēmu sporta skolu un klubu treneriem par darbu brīvdienās;

3.4. no 2020./2021.mācību gada palielināt treneru darba algas likmes.

4. Veselības ministrijai, sākot ar 2019./2020.mācību gadu, izpildīt likumdošanas prasības, nodrošinot pilnvērtīgas veselības pārbaudes visiem profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņiem.

5. Augstas klases sportistu un sporta spēļu nacionālo izlases komandu darbības nepārtrauktības, ilgtspējas nodrošināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai pasaules sportā paredzēt valsts budžetā programmai “Sports” 2019.– 2021.gadā papildu bāzes finansējumu, kompensējot zaudējumus ievērojamā ziedojumu apjoma samazināšanās dēļ.

6. 2019.gadā veikt sporta valsts pārvaldības sistēmas reformu, nodrošinot nozares tiešu pārstāvniecību valdībā,  lai Latvijas sporta nozares jautājumus risinātu profesionāli, savlaicīgi un efektīvi.

Memorands Latvijas sporta nozares vārdā vienbalsīgi pieņemts Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas paplašinātās ārkārtas sesijas laikā, piedaloties Latvijas Olimpiskās komitejas locekļiem, Latvijas Sporta federāciju padomes biedriem – Latvijas Olimpisko un neolimpisko sporta veidu federāciju pārstāvjiem, kā arī pašvaldību vai to sporta organizāciju vadītājiem.

 

Rīgā 2018.gada 28.septembrī