Latvija ar Zviedriju jūnijā parakstīs sadarbības memorandu, abām kandidējot uz ziemas OS spēļu rīkošanu

Latvijas un Zviedrijas puses jūnijā plāno parakstīt sadarbības memorandu par 2026.gada Stokholmas ziemas Olimpisko spēļu (OS) rīkošanu, bobsleja, skeletona un kamaniņu braukšanas jeb renes sporta sacensības aizvadot Siguldā.

Jau vēstīts, ka Zviedrijas galvaspilsēta Stokholmas ir pieteikusies kandidēšanai uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu un šī kandidatūra ir aktuāla Latvijai, jo tā sacensības renes sporta veidos vēlas aizvadīt Siguldas trasē.

Otrdien Stokholmas pārstāvji tikās ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Siguldas novada domes un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases pārstāvjiem.

"Šis ir nākamais solis mūsu vēsturiskajā procesā, jo esam pateicīgi mūsu Zviedrijas kolēģiem par izteikto uzaicinājumu piedalīties iespējamā kandidēšanas procesā. Šī tikšanās nebija pirmā - pirms Phjončhanas Olimpiādes tikāmies Siguldā, bija sarunas arī Dienvidkorejā," žurnālistiem otrdien preses konferencē sacīja LOK viceprezidents Einars Fogelis. "Šī tikšanās bija orientēta uz to, lai precīzi runātu par soļiem, kas no abām pusēm ir nepieciešami, lai sagatavotu mūsu sadarbības memorandu, ko plānojam parakstīt šī gada jūnija pirmajā pusē Stokholmā."

Fogelis uzsvēra, ka pirmais, kas jāizdara Latvijas pusei, ir jāsagatavo informatīvs ziņojums valdībai, bet pēc tam varēs runāt par to, kādi darbi būtu jādara.

"Pirmais etaps lielus ieguldījumus neprasīs, ja runājam par mūsu cilvēku darbu, tad tie būs cipari, par kuriem runāsim vasarā," norādīja LOK pārstāvis.

Savukārt Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics piebilda, ka liela atbildība arī gulsies uz Latvijas valsts pleciem, bet uz Siguldas pleciem būs otra puse.

"Liels izaicinājums Siguldai būs Olimpiskā ciemata izbūve. Tagad tikai esam saņēmuši aprises par to, kam tur jābūt. Tas mūs nebaida, jo Sigulda attīstās. Dzīvojamā fona palielināšana noris jau tagad. Septiņi gadi līdz Olimpiskajām spēlēm ir viens mirklis, lai to radītu. Arī infrastruktūra jau šobrīd ir daļēji piemērota," sacīja Siguldas mērs.

Viņš piebilda, ka šobrīd zināmie nosacījumi ir izpildāmi.

"Tas, kas šodien ir nācis klajā, pašvaldībai ir pieņemams un izdarāms. Jūnijā būs pirmā sadarbības noslēgšana, bet nākamajā pusgadā būs nepieciešamas garantijas no pašvaldības un valsts.

Domāju, sacensība starp kandidātiem būs interesanta. Tieši Zviedrijas kandidatūrai ir potenciāls uzvarēt. Lieku savu likmi uz to," optimistisks bija Mitrevics.

Jau ziņots, ka kandidatūru sākuma fāzē, kas ilgs līdz šī gada oktobrim, uz 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu tiks virzītas Grāca un Šlādminga (Austrija), Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Sjona (Šveice), Erzuruma (Turcija) un Stokholma.

Mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.

"Šis izaicinājums noteikti prasīs ļoti daudz darba. Runājot par mūsu stiprajām pusēm, tā ir pieredze rīkot augsta līmeņa sacensības. Kamaniņu sportam un bobsleja divniekiem esam gatavi jau tagad. Vājā puse ir bobsleja četrinieki. Mūsu mērķis ir izdarīt darbu tā, lai 2024.gadā, ja Stokholma tiks pie iespējas rīkot Olimpiskās spēles, varam aizvadīt pirmos treniņus četriniekiem," pauda Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs.

Aprēķini, cik varētu izmaksāt trases pārveidošana, lai tajā varētu braukt arī bobsleja četrinieki, tiks veikti jau tuvākajā laikā.

"Nākamnedēļ jau runāsim ar kompāniju, kas būvēja Siguldas trasi, lai viņi veic aprēķinus, kas nepieciešami, lai saprastu, kas Siguldas trasē ir jāpārbūvē. Būsim spējīgi strādāt un visus darbus trasē paveikt vienas vasaras laikā. Trasi nedrīkstam apturēt ne uz laiku. Mums ir pieredze, vedot iepriekšējos rekonstrukcijas darbus. Esam gatavi strādāt, lai visu paveiktu.

Pirmajām sacensībām [četriniekiem] tur būtu jānotiek 2025.gadā, bet 2024.gadā trasē jau jābūt spējīgai piedāvāt ledu un sportistiem jāveic pirmie braucieni, treniņi. Līdzīgi kā citās Olimpiskajās spēlēs," piebilda Dukurs.

Viņš gan atteicās nosaukt iespējamās trases pārbūves izmaksas.

"Grūti runāt par cipariem, tās būtu spekulācijas. Ja darbus sadala pa sezonām, tos var veikt bez steigas un kvalitatīvāk, kā arī nodrošinot iespēju trenēties," bilda trases direktors.

Tikmēr Stokholmas delegācijas pārstāvis Pīters Reinebo neslēpa, ka sarunas ar Latvijas pusi bijušas ļoti auglīgas.

"Mums ir ļoti labs iespaids par Latvijas sporta kompetenci un pieredzi starptautiskās sacensībās. Runājām detalizēti par sadarbību, lai iekļautu Latviju 2026.gada Olimpiskajās spēlēs. Mums nav pieredze un trase renes sporta veidos, tāpēc tikai loģiski raugāmies otrpus Baltijas jūrai uz saviem draugiem un viņu iespējām," sacīja Reinebo.

Viņš uzsvēra, ka Stokholma būs galvenā pilsēta Olimpiādē, taču sacensības norisināsies arī citur.

"Ja mēs iegūsim tiesības rīkot Olimpiskās spēlēs, Orē būs slēpošanas pasākumi. Ore ir divu stundu braucienā no Stokholmas. Līdzīgi ar Siguldu – stundas lidojums un stundas brauciens no Rīgas. Uzskatu, ka šī var būt ļoti laba sadarbība. Domāju, Stokholmai, Orei un Siguldai ir ļoti labas iespējas. No 2018.oktobra līdz 2019.gada oktobrim strādāsim kopā, lai parādītu, ka šis koncepts ir labākais," sacīja Stokholmas pārstāvis.

"Zviedrija un Latvija nekad nav rīkojušas Olimpiskās spēles, kamēr citas kandidātes ir. Domāju, tā varētu būt mūsu priekšrocība. Mums visiem ir liela pieredze Pasaules kausu un čempionātu rīkošanā. Jā, Stokholmas pašvaldībā ir domu dalīšanās par šo ideju rīkot Olimpiskās spēles. Ir politiskās partijas, kam patīk, bet ir partijas, kam šī ideja nepatīk. Šajā projektā gan ir iesaistītas vairākas pašvaldības," Reinebo atzina, ka Zviedrijā pagaidām nav vienprātības par šo projektu, tomēr Zviedrijas valdība ir sniegusi atbalstu, lai varētu izpētīt potenciālās iespējas.

"Janvārī mums tāpat kā Latvijai ir Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) jādod garantijas raksts, kā mēs varam nodrošināt drošību, robežkontroli, muitas jautājums un tamlīdzīgas lietas. Cilvēkiem šī ideja patīk, lai gan ne visi domā, ka tas ir iespējams, bet mēs domājam, ka ir. Stokholmā atkal tiksimies jūnija sākumā un, domāju, vasaras beigās es būšu atpakaļ Latvijā," Reinebo norādīja, ka sadarbība ar Latvijas pusi kļūs tikai ciešāka.

Konkurence uz 2026.gada Olimpisko spēļu rīkošanu ir lielākā pēdējā laikā. Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.